Oposums un izkrāsotais tuksnesis. 2. daļa

autors: Artūrs Martinsons

Nonākot Adelaidē, ir divas iespējas, kā doties dziļāk kontinentā. Pirmā: braukt pa jauno ceļu, kas savieno Adelaidi un Alisspringsu - tas ir asfaltēts ceļš, samērā taisns un nokļūt nākamajos punktos var salīdzinoši ātri. Bet - nekā interesanta tur nav. Daudz interesantāka ir otrā iespēja: aiz Adelaides pagriezties mazliet pa labi un izbraukt cauri Nacionālajam parkam, kas saucas Flinders Ranges. Tā ir plaša, maz civilizēta teritorija ar kokiem, krūmiem, kalnu grēdām, vēl tur ir mazliet ūdens, pat daži ezeri. Šeit mēs ieraudzījām arī pirmos dzīvniekus - ķengurus, oposumus, emu un milzum daudz papagaiļu. 
Parkā ir arī pāris vietu, kurās varu ieteikt palikt: 
Arkaba Station (21km uz ziemeļiem no Hawker) ir skaista, ainaviska veca ferma, no kuras maz kas ir saglabājies, bet šobrīd tur daži atkal ir sākuši dzīvot un audzēt aitas. Ir tur savs Austrālijas fīlings, kura dēļ ir vērts iebraukt. 
Savukārt Wilpena Pound (35 km uz ziemeļiem no Hawker) kempings atrodas tālāk aiz fermas uz ziemeļiem. Ļoti sakarīga vieta, kur uzsliet telti.

Pirms tam pa ceļam vērts iebraukt pilsētiņā - Quorn, uz kuru no Port Augusta ved vecais Pichi Richi bānītis.
www.prr.org.au

Tālāk uz priekšu, 60 kilometru aiz Copley, braucot pa Arkaroola road, gandrīz uz parka robežas atrodas aborigēnu nometne Iga Warta. Mēs paši tur nebijām, parēķinājām, ka īsti laika nepietiek, taču spriežot pēc aprakstiem, tas varētu būt labi. Iespējams tur palikt, piedalīties rituālos.
www.igawarta.com

Nākamais mūsu apstāšanās punkts bija Prērijas hotelis. No Adelaides tas ir apmēram piecu stundu brauciens līdz vietai, kuras nosaukums ir Parachilna. Hoteļa ēka atrodas pa vidu nekurienei. Apkārt prērija, redzi 100 kilometru vienā virzienā, 70 otrā. Un redzi neko. Izņemot fantastiski skaistas krāsas - izdzeltējusī zāle, tumšās sūnas, sīkie, dzeltenie savvaļas ķirbji, kas karājas zaros kā vīnogas un garšo dievīgi.
Ļoti fotogēniska - tā es teiktu, ja man būtu jāraksturo šī vieta. Hotelis varētu patikt gan cilvēkam, kas meklē piedzīvojumus, tā, lai ir pa skarbo, gan tiem, kuriem svarīgas ērtības. Labs restorāns. Pēdējā civilizācijas pieturvieta.

Vecais Gānas dzelzceļš

Paralēli asfaltētajam ceļam labajā pusē iet vecais Gānas dzelzceļš (Ghan Railroad). Kādreiz tas savienoja Adelaidi ar Alisspringsu. Tvaika lokomotīves, kas kursēja šajā maršrutā, ik pa 300 kilometriem vajadzēja uzpildīt ar ūdeni, tādēļ tur izveidojās ciemati. Taču tvaika lokomotīves jau sen kā vairs neizmanto un šī dzelzceļa līnija ir slēgta. Sliedes šur tur palikušas, šur tur demontētas un aizvestas prom. Ir pāris unikālu vietu (viena no tām pirms William Creek), kur vecās lokomotīves joprojām var redzēt. Tuksnesī iebraukušas, taču sliežu, kas vestu tālāk, vairs nav... Sirreāla aina.
Smilšu ceļš blakus joprojām ir saglabājies. Pa to var labi braukt, segums lielisks. Ja nav plūdu. Ar laika apstākļiem jāuzmanās. Atstājot Prērijas hoteli, uz pirmās zīmes bija aprakstīti visi ceļi šajā reģionā, blakus tam - braukšanas kondīcija - var pa tiem braukt vai nē, vai var braukt ar divu riteņu piedziņu vai iespējams izbraukt tikai ar četru riteņu piedziņu. Var gadīties arī, ka ceļi vispār nav izbraucami. Šī informācija tiek mainīta reizi dienā. Kāds vietējais pārmet plāksnītes.

Ceļš ir labs līdz brīdim, kamēr uznāk lietus. Visa Austrālija ir kā panna bez izteikta reljefa, izņemot dažas vietas reindžos. To vislabāk redzēt no lidmašīnas. Nav arī izteiktu upju gultņu, tāpēc ūdens brīvi pārvietojas pa ieplakām, un tāpēc ik pa brīdim ceļmalās var redzēt brīdinājuma zīmes, kas pievērš uzmanību iespējamiem plūdu posmiem. Tas skar gan asfaltētus, gan smilšu ceļus. Ar aci var redzēt, ka priekšā ir neliela ieplaka, pilna ar ūdeni, taču, cik tā dziļa, to saprast nevar. Pie katras no šīm ieplakām ir augstuma mērītājs, un piebraucot, to var likt lietā un izdarīt secinājumus: pastāv cerības šo ceļu izbraukt vai tādu nav.
Smilšu ceļš lietus laikā pārvēršas par dubļiem. Momentā! Augsne ir mālaina, un, jo tuvāk Austrālijas centram, jo tā kļūst vēl mālaināka un vēl sarkanāka. Jiftīgi sarkana. Mālā ūdens iesūkties nevar, tāpēc tas ceļo pa virspusi un putekļi pārvēršas par viskozu masu. Lūk, un tad ir iespēja nedēļu pavadīt kādā ciematā bez cerībām tikt prom. Tāpēc mans ieteikums - pieturiet mašīnā šo to no pārtikas. Kaut ko dabūt pie vietējiem var, bet labi, ja par ēdienu nav jāuztraucas.

Jacob’s Creek novēl Jums jauku un neaizmirstamu ceļojumu!

Raksts tapis sadarbībā ar interneta žurnālu neatkarīgiem ceļotājiem "Another Travel Guide"