One porto, one vinho verde!
autors: Gatis Krūmiņš
Kas ir Portugāle? Kāda ir Portugāle? Jāsaka godīgi, ka īpašu stereotipu pirms ceļojuma man nebija. Pieņēmu, ka tā ir līdzīga Spānijai (tur esmu bijis agrā jaunībā ar pūtēju orķestri), tikai mazāka, klusāka un arī provinciālāka šī vārda labajā nozīmē. Brauciena plāns bija ļoti vienkāršs – aizlidot līdz Portu, noīrēt tur automašīnu un nesteidzīgi gar piekrasti aizbraukt līdz galvaspilsētai Lisabonai, pa ceļam nakšņojot mazās viesnīciņās un baudot vietējos ēdienus un dzērienus.
Mazliet pastāstīšu par pirmo dienu Portu. Ielidojām (es un mana sieva) pavēlā pēcpusdienā, lieki netērējām laiku un ar taksometru devāmies uz rezervēto viesnīcu. Nosaukums pietiekoši smalks – Grand Hotel Paris de Residental, bet lai krīzes laikā kādam nerastos skaudība, precizēšu, ka viesnīcai bija „divas zvaigznes”. Ar nosaukumiem portugāļi neskopojas, piemēram, makdonalds laukuma pretējā pusē bija Grand Imperial McDonald. Un ieeja tam bija izrotāta ar diviem iespaidīga lieluma dusmīga paskata ērgļiem.
Lai arī bija jau satumsis un mazliet līņāja, devāmies ārā izmest līkumu. Ar diviem konkrētiem mērķiem – aplūkot vecpilsētu un pa lēto iedzert vietējo alkoholu. Tāda nu mums ir tradīcija, lai arī uz kurieni nebraucam, lietojam tikai vietējos dzērienus. Jau iepriekš sarunājām, ka iestiprināties neiesim uz kādām top tūrisma vietām, bet meklēsim klusus stūrīšus, kur ķert vietējo noskaņu.
Kā saka – iesācējiem veicas, atradām vietu upes krastā Ribeirā, varbūt pat mazliet pārāk vietēju. Dažs apmeklētājs jau tur pat bija iesnaudies, bet mūs saimnieki uzņēma ļoti laipni, bet tomēr ar izbrīnu, es pat teiktu, ar bijību. Nemeklējot ēdienkarti, uzreiz pieprasīju portvīnu sev un vinho verde sievai. Tik daudz jau zinājām, ka šie ir nacionālie dzērieni. Protams, pārsteidza tas, ka vīnu uzpilda no tādiem pašiem krāniem, kā pie mums alu. Bet vieta mums patika un vīnu tukšojot iepatikās arvien vairāk. Ar sapratni jau uzņēmām arī to, ka tualetē nebija papīrs, bet izlietnē ūdens.
Kad pienāca mājās iešanas brīdis, saimniece laikam mēģināja izdarīt to, ko nekad dzīvē nav darījusi – mūsu rēķinu izsist kases automātā. Rezultāts bija pārsteidzošs – 20 eiro vietā čekā bija rakstīts 20 eirocenti. Smaidot rādīju čeku blakus stāvošajam saimniekam un mēģināju viņam iestāstīt, ka latvieši jau neies nabadzības dēļ lepnumu zaudēt un ir gatavi godīgi samaksāt par visu, ko izdzēruši. Saimnieks izrādījās vēl vairāk iedzēris un savukārt lepni paziņoja, ka, ja jau viņa sieva ir šādu rēķinu piestādījusi, mums vairāk nav arī jāmaksā. Mazliet pastīvējoties tomēr naudu paņēma. Jautrā prātā devāmies uz viesnīcu, apbrīnojot portugāļu celtniecības šedevrus un spriežot, ka tāda institūcija, kā būvinspekcija, viņiem noteikti nepastāv.
Kad pēdējā brauciena dienā atgriezāmies Portu, uzstāju, ka brauciens jānoslēdz vietā, kur bijām to veiksmīgi uzsākuši. Devāmies uz veco vietu, bet šoreiz jau saimnieks mūs sagaidīja ar platu smaidu un saucienu, kas atbalsojās visā kvartālā: „One porto, one vinho verde!”*
* Viena osta, viens vinho verde! (Vinho verde ir tradicionāls, viegls portugāļu vīns, pusraudzēts, parsvarā pussauss vai pussalds.)


Komentāri (7)
Pievienot savu komentāruJa kāds grib gremdēties atmiņās par Portugāli malkojot labu un lētu portvīnu, tad jums šeit - Ruby 5.90 LVL
http://www.draugiem.lv/www.viavino.lv
nepārspējami.. nosmējos no sirds.. es par to saimnieku un izsisto čeku! supppper :)
Labdien, Gati! Vai būtu iespējams uzzināt mazliet vairāk par jūsu pieredzi Portugālē?
Izlasīju, noteikti nākamgad aizbraukšu, noskaņa liekas patiesa un jauka. Varbūt autors var precizēt, kur tas foršais krodziņš ir? Bet ja man nepatiks, tad Tu Krūmiņ saturies :)))
Nu tad tā. Pats galvenais - jātiek līdz upes krastam - Ribeirai. Ta ir viegli - tā ir centrālā vieta. Tad jāatrod viesnīca Da Ribeira - tāda krastmalā ir tikai viena, tas arī ir vienkārši. Tālāk - ja skatās no upes puses, pa labi no viesnīcas ir mazs laukumiņš. Laukumiņa pretējā pusē iet kāpnes uz augšu, tur, tā kā terases otrajā stāvā, tā vieta ir. Ja saimniece uz trepēm mazgā veļu, ejiet droši garām, gan jau kāds tur tālāk vīnu iedos :) Bet brīdinu - baltu galdautu tur nav, ja sevi iedomājat par smalku dāmu vārda sliktajā nozīmē, riskēt tomēr nevajag.