Vīns - mocīties vai vienkārši atskrūvēt?

Ko tikai nedara, lai atvērtu vīna pudeli bez korķu viļķa! Kādi tad ir dzirdētākie padomi?

Aptin ap pudeli dvieli, paņem pabiezu grāmatu un pudeli kopā ar grāmatu sit pret sienu. Vīns gan nedaudz uzputojas, bet korķis pietiekami daudz izlien ārā, lai varētu izvilkt ar rokām. Pārbaudīts paņēmiens studiju laika kopmītnēs. Parasti pudele neplīst, bet risks ir.

Izskrūvē drēbju pakaramā turētāju un izmanto kā korķu viļķi.

Ieskrūvē korķī skrūvi, tad ņem šķēres un it kā ar tām censtos nogriezt skrūvei galvu un ar tām tad arī rauj korķi ārā. Tāpat šajā gadījumā var izmantot „plaķenes” vai āmura otru, līko galu, ar kuru parasti velk laukā naglas.

Ņem pudeli un iet pie forša kaimiņa, lai palīdz. Pie viena var arī uzaicināt pievienoties kompānijai.

Var mēģināt korķi vienkārši iespiest uz iekšu. Vispirms gan jāpārliecinās, vai pudele nav pārāk pilna, jo tad pudele var plīst no radītā spiediena! Tam var izmantot jebkuru piemērotu priekšmetu – durvju rokturi, „pirkstiņbateriju” u.tml., galvenais, lai pati baterija nepaliek iekšā.

Radikāls padoms - ja nevar attaisīt vīnu, vajag dzert degvīnu.

Šajā brīdī rodas loģisks jautājums – kāpēc jāmokās, ja ir pieejami vīni ar skrūvējamu korķi?

Sabiedrībā gan valda stereotips, ka pudele ar skrūvējamu korķi atgādina kaut ko lētu un viegli pieejamu. Taču vīna eksperti atzīst, ka pudeles korķim principā nav nozīmes, un to apliecina arī ekskluzīvāko vīnu topi, kuros ar skrūvējamiem korķiem aizdarītas pudeles vienlīdzīgi sacenšas ar citām. Speciālisti pat uzsver, ka parastais, no koka mizas veidotais korķis, ir nedrošāks, jo atsevišķos gadījumos nenodrošina pietiekamu dzēriena aizsardzību.

Kamēr daudzas Jaunās Pasaules vīna darītavas (Jaunzēlandē, Austrālijā un ASV) pudeļu aizkorķēšanai jau kādu laiku izmanto skrūvējamos korķus, Francijas vīndari šo korķu ieviešanā ir diezgan lēni. Taču drīz vien situācija varētu mainīties – pēc neoficiālas informācijas gan Domaine de la Romanee-Conti  Burgundijā, gan Bordeaux Chateau Margoux plāno pāriet uz skrūvē-jamiem korķiem. Tie ir diezgan revolucionāri jaunumi, jo šie ir ļoti atpazīstami un slaveni zīmoli.

Chateau Margaux ģenerāldirektors Paul Pontallier vēsta, ka viņi skrūvējamos korķus testē jau vairākus gadus, taču izmantot vai neizmantot tos, līdz galam nav izlemts. Galvenais iemesls ir tas, ka Chateau Margaux vīnus glabā ilgu laiku, tāpēc pastāv šaubas par to, vai šiem vīniem skrūvējamais korķis būtu vislabākais variants.

Viens no Burgundijas pazīstamākajiem vīna darītājiem Jean Claude Boisset apgalvo, ka vienai trešdaļai savu vīnu izmanto skrūvējamos korķus, tai skaitā Chambertin Grand Cru 2005, kura cena ir ap 100 Ls par pudeli. Viņš uzskata, ka skrūvējamais korķis ir labāks par parasto, jo aizsargā vīnu no oksidēšanās. Arī vīna ražotājs Larouche grupa saviem dārgākajiem sarkanvīniem Reserve de l’Obediance izmanto skrūvējamos korķus. Tomēr sarkanvīniem, kuri paredzēti ilgākai glabāšanai, joprojām izmanto standarta korķus. Austrālijas vīna ražotājs Jacob’s Creek, kas savu vīnu aizdarei izmanto tikai skrūvējamos korķus, uzskata, ka tas ir vislabākais veids, kā saglabāt vīna delikāto aromātu.

Tādu pašu viedokli pauž arī vīna imperators, slavenais vīna kritiķis Roberts Pārkers. Pēc viņa domām 2015. gadā parastie korķi būs maz izplatīti un būs sastopami tikai tādiem vīniem, kuriem jāglabājas vīna pagrabos dekādēm ilgi.

Kaut arī tradicionālais korķis vienmēr būs apvīts ar romantisma auru, kas saistīta ar tā atvēršanu, realitāte ir tāda, ka, pircēji arvien vairāk akceptē skrūvējamos korķus, un tradicionālo korķu liktenis ir izlemts...

Saskaņā ar Itālijas iepakojuma ražotāja Guala datiem, kas publicēti britu vīna žurnālā Decanter, šobrīd 15% no visām vīna pudelēm pasaulē tiek pārdotas ar skrūvējamiem korķiem. Pēc kompānijas pārstāves Anne Seznec teiktā, šobrīd ik gadu visā pasaulē tiek pārdoti aptuveni 2,5 miljardi skrūvējamo korķu. Pēc viņas sacītā, negaidīti liela interese par šī iepakojuma veidu vērojama no Eiropas vīna ražotāju puses.

Šiem cipariem piekrīt arī lielākais sintētisko korķu ražotājs Nomacorcm pārstāvis, vienlaikus piebilstot, ka ik gadu pasaulē tiek pārdoti aptuveni 4 miljardi sintētisko vīna aizbāžņu.

Savukārt pasaulē lielākā dabiskā korķa ražotāja Amorim mārketinga direktors Carlos de Jesus žurnālā Decanter šos ciparus ir nosaucis par īstenībai ne-atbilstošiem. Pēc viņa domām, pasaulē tiek pārdoti tikai 1,7 miljardi skrūvējamo korķu. No tiem aptuveni 800 miljonus korķu patērē Austrālijas un Jaunzēlandes vīna industrija, bet Čīle un Argentīna vēl 250 miljonus skrūvējamo korķu.

Arī Latvijas vīnziņi uzskata, ka skrūvējamie korķi ir labākais, kas ar vīnu noticis pēdējos 50 gados. Pirmo reizi tie izmantoti Francijā 1959. gadā. Tajos gados, protams, neviens par nopietnu alternatīvu dabīgajiem aizdariem nerunāja. Pirmos eksperimentus veica no 1970. - 1076. gadam, kad pa trijām pudelēm (balts/sarkans) tika aizdarītas ar skrūvējamiem korķiem. Iegūtie rezultāti ļāva saukt to par labāko pudeļu aizdaru, ja prioritāte ir vīna kvalitāte, nevis zaudētā romantika restorānā, ko gūstam vērojot sommelier darbības. Skrūvējamais korķis ir ļoti praktiska lieta, jo tas mūs atbrīvo no cīņas ar ne tik ērto instrumentu, ar ko atdarīt pudeli un visaugstāko to novērtē banketu viesmīļi, kuriem jāver simtiem pudeļu. Nebaidieties no skrūvējamā korķa, jo visa būtība ir tajā, kas ir pudelē nevis, ar ko tā aizdarīta!